Lielā intervija ar FPA vadītāju Kristapu Slaidiņu

Šogad mūsu futbola klubs “Futbola Parks Academy” svinēs jau 5 gadu jubileju. Kopš kluba dzimšanas tam allaž līdzās bijis tā vadītājs un dvēsele Kristaps Slaidiņš. Šajā intervijā viņš atklāj gan aktuālo, kamdēļ klubs mainījis nosaukumu un atkal ir ceļā uz Latvijas Futbola federācijas (LFF) biedra statusu, gan par atziņām, kas gūtas un ambīcijām, kam klubs briest nākamajos piecos un desmit gados.

- Līdz nākotnes vīzijai un ambīcijām mēs vēl tiksim. Vispirms izstāstiet, ko atslēdz ar to atslēgu, kas ir kluba simbolikā?

- Jebkurš no mums – vai tas ir bērns, pusaudzis vai pieaugušais - ir īpašs, katram ir sava personība ar savu lielo “Es”. Lai šis “Es” kļūtu mums atvērtāks gan treniņprocesā, gan ikdienas saziņā, ir nepieciešama pieeja jeb mācību metodika, kuru šis “Es” ar prieku un entuziasmu vēlētos uztvert, ieklausīties, izprast un spētu atbildēt uz jautājumu - kāpēc es to daru?

- Tātad – šī ir īpaša atslēga!

- Jā! Jo atceras neba atmiņa vai domā domāšana pati, - tā ir personība, kas domā un pārdzīvo.

Par profesionālu futbolistu kļūs tikai retais. Mums ir jādomā arī par tiem, kuri, beidzot futbolista gaitas, paliks šajā segmentā un turpinās būt futbola entuziasti. Šī atslēdziņa ir kā simbols paraudzīties uz sevi – personību - plašākā spektrā un palīdzēt izdarīt pareizos lēmumus un secinājumus.

Tādēļ mūsu kluba simbolikā atslēga nozīmē atrast pieeju katram individuāli, spēt atslēgt sirsniņu lēmumiem veiksmīgai, labākai bērna un jaunieša nākotnei ne tikai futbolā, bet arī dzīvē

Par profesionālu futbolistu kļūs tikai retais. Mums ir jādomā arī par tiem, kuri, beidzot futbolista gaitas, paliks šajā segmentā un turpinās būt futbola entuziasti. Šī atslēdziņa ir kā simbols paraudzīties uz sevi – personību - plašākā spektrā un palīdzēt izdarīt pareizos lēmumus un secinājumus.

Cik liels šobrīd ir futbola klubs?

- Šobrīd kā strādājošai organizācijai rit jau ceturtais gads. Šajā laikā esam izveidojuši gana spēcīgus kluba struktūras pamatus. Apzināmies, ka nākotnē, ejot soli pa solim, varam kļūt arvien lielāki, tikai nepieciešams laiks, pacietība un uzticība. Šobrīd organizācijā iesaistīti 15 cilvēki - galvenie treneri un viņu asistenti, administrators, projektu vadītājs un vēl daži. Audzēkņi jeb, kā es viņus dēvēju, Parka puikas, kuri regulāri apmeklē Futbola Parks Academy organizētās aktivitātes, vecumā no 4 līdz 15 gadiem mums kopskaitā ir 220 jaunieši un jaunietes.

- Pastāstiet par treneriem!

- Mūsu treneri ir samērā jauni, līdz ar to - ar lielu vēlmi mācīties un izzināt futbola pasauli, disciplinēti, entuziastiski un azartiski. Daļa no šiem treneriem noteikti nākotnē apmācīs un sagatavos ne tikai audzēkņus, bet arī nākamos kluba trenerus. Ar ikvienu mūsu treneri klubs rēķinās ilgtermiņā. Klubs ir izstrādājis savu treniņu filozofiju un spēles principus, kas tiek nodota treneriem, bet viņi to visu jau māca audzēkņiem. Protams, ka mēs saprotam, ka darba rezultātus redzēsim tikai pēc ilgāka laika, ka tas viss ir ilgtermiņa process.

- Kur jūsu treneri izglītojas?

- Daļa no treneriem šobrīd ir pabeiguši Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju (LSPA – red.), bet vēl daži turpina tajā izglītoties. 

Mums kā klubam ir svarīgi, lai treneris ne tikai būtu ar atbilstošu kvalifikāciju un zināšanām par atbilstošā vecumposma īpatnībām, bet arī ar vēlmi mācīties, augstu atbildības sajūtu, attieksmi pret darbu, augstām organizatoriskajām prasmēm un labām cilvēciskajām īpašībām.

Noteikti ir svarīgi, lai treneris ar savu uzvedību būtu kā paraugs, kā piemērs. Uzskatu, ka LSPA spēj sagatavot šāda veida jaunos trenerus. Nākamais solis trenera kvalifikācijas paaugstināšanai, protams, ir LFF organizētie kursi, kuros mūsu speciālisti allaž ir klāt.

- Kur jūs bāzējaties?

- Esam izvietojušies trīs filiālēs Teikā, Pārdaugavā un Stopiņos. Par pamatfiliāli pieejamās infrastruktūras dēļ tiek uzskatīta Teikas filiāle pie LSPA, kurā šobrīd darbojas sešas treniņu grupas. Pārdaugavas filiālē, kas bāzējas Āgenskalna sākumskolā un Iļģuciema vidusskolas laukumā, darbojas trīs. Tikmēr Stopiņu filiālē Ulbrokas sporta kompleksā darbojas divas treniņu grupas, taču par trešo var uzskatīt nodarbības Stopiņu novada bērnudārzā Pienenīte. Šobrīd klubā kopā ir 12 treniņu grupas, taču janvārī plānots atvērt vēl divas – pa vienai Teikas un Pārdaugavas filiālēs.

Kluba pirmsākumi meklējami 2016. gadā. Kāds bija tas laiks?

- Pirmajos divos gados ir ļoti sarežģīti strauji palielināt audzēkņu skaitu. Īpaši tas attiecas uz pašu sākumu - uz pirmo gadu, kad klubs ir jauns un nav pazīstams. Tobrīd klubam praktiski nav nekā - nedz pilnvērtīgas struktūras, nedz sadarbības līgumu, par tradīcijām nemaz nerunājot. Sākumā visu darbu pārsvarā veicu viens pats. Neslēpšu, ka daudzi no malas tobrīd vēl neticēja kluba ilgtspējībai. Kļūstot lielākiem, pieaugot audzēkņu skaitam, parādījās arī lielākas finanses un iespējas piesaistīt palīgus, kurus starta posmā allaž ir grūti uzrunāt. Iesaistot arvien jaunus trenerus, rit rūpīgs darbs, lai viņi izprastu un pielietotu kluba filozofiju, kuras ilgtermiņa uzdevums ir sasniegt augstus mērķus.

Šobrīd man apkārt ir uzticami cilvēki. Prieks, ka treneriem var uzticēt visdažādākos uzdevumus. Reizēm viņi mani pat ļoti patīkami pārsteidz ar to, kā tiek galā, un tas liek ar viņiem lepoties.

- Kāda šajos gados bijusi audzēkņu skaita pieauguma dinamika?

- Pirmie audzēkņi klubā bija 2009. un 2010. gadā dzimušie puiši, kuri tobrīd sāka 1. klasi un kuru vecāki bērniem meklēja tuvākās treniņu iespējas. Mūsu klubs daudziem šī vecuma audzēkņiem kļuvis par pirmo un joprojām - vienīgo, kurā smēlušies pieredzi un zināšanas futbola spēles pilnveidošanā. Sākot ar šo vecumu, kā arī jaunāki bērni mūsu Parkā ir tīrs kluba lolojums.

- Taču tagad klubā ir arī gados vecāki audzēkņi, vai ne?

- Gadu vēlāk, 2017. gadā, gribējām uzlēkt augstāk par savu degunu un pieņēmām izaicinājumu uzņemt arī vecākus audzēkņus ar un bez iepriekšējas futbola pieredzes. Jā, bijām ilgā pārdomu periodā, vai to uzņemties, jo tieši tiem puišiem šobrīd ir jālauž ceļš kā pirmajiem Futbola Parks Academy audzēkņiem, bet mums izdevās, un šobrīd vecākie no viņiem ir dzimuši 2004. gadā. Ja salīdzina ar citām Latvijas komandām, kam nav LFF akadēmijas statusa, esam izveidojuši arī konkurētspējīgas 2005. un 2007. gada komandas. Un reizēm iekožam pat futbola akadēmijām! Jā, tas panākts ne bez sūra darba un lielas pacietības, taču tas ir tā vērts, darbs atmaksājas.

- Un kāda ir dinamika šobrīd?

- Katru gadu mums turpina veidoties jaunas jaunāko audzēkņu treniņu grupas. Reizē ir saglabājušās arī vecāko audzēkņu grupas, lai arī konkurences apstākļos paliek arvien grūtāk spēcīgos spēlētājus saglabāt komandā, kamēr klubam nav savas pieaugušo komandas lielajā futbolā. Ja pirmsākumos varējām atvērt katrā gadā vienu treniņu grupu, tad 2019. gada sākumu dažās vecuma grupās jau bija pat divas viena vecuma komandas. Skrupulozi ņemt vērā audzēkņu skaitu vecumā no 4 līdz 6 gadiem, kas ir bērnudārza vecums, šobrīd nebūtu objektīvi. Jo daudzi atved bērniņu tādēļ, ka šajā pulciņā norit sporta aktivitātes, nevis tādēļ, ka vēlas ievirzīt tieši futbolā. 7 gadus un vecāki audzēkņi ir objektīvāks rādītājs šai pieauguma dinamikai.

- Tātad, var teikt, ka visu laiku augat?

- Skaitot audzēkņus, kuri klubā ir licencēti atbildoši LFF prasībām no 7 gadu vecuma, 2019. gada februārī, kad beidzās iepriekšējais licencēšanas periods, mums bija 97 audzēkņi. Domāju, 2020. gada februāri klubā būs jau ap 140 licencētiem audzēkņiem vecumā no 7 līdz 16 gadiem. Ja salīdzinām pēdējos pāris gadus, tad 2018. gadā šis skaitlis bija ap 65 futbolistiem. Noteikti īpaši lielu paldies pelnījuši tie treneri, kuri jau šajā laikā darbojās klubā, jo bez viņu neatlaidības un azarta tik strauja izaugsmes dinamika nebūtu iespējama. Jāturpina strādāt, lai to saglabātu!

Reiz man viens pieredzējis futbola cilvēks teica tā: “Interesantākie gadi sāksies pēc otrā un trešā, kad organizācija kļūst atpazīstamāka. Ja būsiet strādājuši ar sirdi un dvēseli, dinamika noteikti turpinās augt!”

- Vai gada griezumā ir kādi noteikti periodi, kad audzēkņu skaita pieplūdums ir īpaši straujš?

- Mūsu pieredze liecina, ka pieplūdumu var dalīt trijos posmos. Pirmais – augusta un septembra mēneši, kad nāk visvairāk audzēkņu. Tas ir laiks, kad vecāki, sākoties skolai, meklē papildus aktivitātes un pulciņus, kad lielākā daļa jauniešu atgriezusies Rīgas pusē no vecvecāku apciemojumiem. Otrais posms – janvāris, kad daudziem izmainās mācību un citu papildus aktivitāšu grafiks un beidzot var pievienoties ilgi gaidītajiem treniņiem. Trešais posms – jūnijs, kad vecāki bērnus sūta uz nometnēm un citām aktivitātēm, lai tikai bērns vasaras laikā nesēdētu mājās, būtu fiziski aktīvs un sportotu. Tas ir mūsu izaicinājums ieinteresēt jaunos audzēkņus iesaistīties un turpināt nodarboties ar futbolu!

- Klubs šobrīd ir LFF biedra kandidāts. Kāpēc tā, zinot, ka savulaik tas jau bija LFF biedrs?

- Jāsāk ar to, ka biedrība Futbola Parks un Futbola Parks Academy juridiski ir divas dažādas organizācijas. Sākotnēji Futbola Parks tika izveidots ar līdzīgiem mērķiem un uzdevumiem, taču virkne lēmumu tika sasteigti un tajā veidolā organizācija vairs nespēja augt. Iespējams, tās attīstību bremzēja fakts, ka gluži vienkārši valdē bija pārāk daudz cilvēku, kuru starpā trūka vienprātības un savstarpējā atbalsta

Tamdēļ bija jāpieņem smags lēmums, kas no juridiskā viedokļa bija solis atpakaļ – veidot jaunu biedrību.

Tobrīd iesaistītie treneri izteica atbalstu man un manām idejām, kuras turpināt realizēt. Treniņu ikdiena un treneri nemainījās. Arī vecāki, kuru bērni jau trenējās klubā, bija saprotoši, un nekādi šķēršļi dokumentu sakārtošanai neradās. Izklāstot šo situāciju LFF, arī šī organizācija bija pretimnākoša. Tagad esam izveidojuši labu un patīkamu vidi ap sevi, kuru nevēlamies sabojāt.
Ja raugāmies no juridiskā aspekta, biedrību Latvijas Futbola federācija nedrīkst pārstāvēt divas organizācijas ar līdzīgām funkcijām un tiem pašiem audzēkņiem. Tamdēļ biedrība Futbola Parks izstājās no LFF biedru rindām, lai pēc tam biedra kandidātos varētu uzņemt jaunu biedrību Futbola Parks Academy. Jau 2020. gada LFF kongresā ceram iegūt LFF biedra statusu. Juridiski atbilstam visiem kritērijiem. Aiz biedrības Futbola Parks Academy stāv spēcīga doma un ideja. Mēs, gan kluba administrācija, gan treneri, saprotam, ka varam izveidot kvalitatīvu futbola akadēmiju, kuras iekšienē nav traucējošu faktoru.

- Kas šobrīd notiek Latvijas futbolā tieši jaunatnes segmentā?

- Jaunatnes futbols ir ļoti strauji attīstījies. Ar katru gadu iesaistās arvien vairāk bērnu, ko LFF prezentē arī savās gada atskaitēs. Iespējams, tas saistīts ar daudzu futbola klubu darbošanos bērnudārzos. Iepriekš to darīja retais, gaidot, kad bērniem būs seši septiņi gadi. Šobrīd starp klubiem jau ir ļoti liela konkurence, īpaši – Rīgā. Konkurence ir arī starp sporta veidiem. Ja futbola treneri neies uz bērnudārziem, bērns, visticamāk, nonāks citā sporta veidā, un to pēcāk iegūt futbolam jau būs grūtāk. Taču tas ir arī apsveicami, ka futbola treneri bērnus sportā iesaista jau no mazotnes, jo bērnam taču ir ļoti veselīgi nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm. Jautājums vienīgi tas, kā futbola treneris ar šiem bērniem dārziņos strādā! Ja bērnus attīsta vispusīgi, izmantojot rotaļu un spēļu metodes, tas ir ļoti apsveicami. Taču ir arī ēnas puse.

Mazie klubi ir pakļauti spiedienam - ja nebūs rezultātu, bērns var aiziet, bet komanda – izjukt. Un tad nevajadzīgi agri sāk skriet pakaļ rezultātam. Tā ir kluba atbildība un pienākums ar treneru līdzdalību skaidrot vecākiem, ka agrā vecumā rezultāts nebūt nav galvenais.

Mazie klubi ir pakļauti spiedienam - ja nebūs rezultātu, bērns var aiziet, bet komanda – izjukt. Un tad nevajadzīgi agri sāk skriet pakaļ rezultātam. Tā ir kluba atbildība un pienākums ar treneru līdzdalību skaidrot vecākiem, ka agrā vecumā rezultāts nebūt nav galvenais.

Vai ir vērojams bērnu pieaugums tikai noteiktos klubos, kas mērķtiecīgi uz to strādā, vai arī jauniešu skaits Latvijas futbolā pieaug kopumā?

- Skaitļus uzreiz nepateikšu, bet pieaugums pārsvarā veidojas lielo pilsētu klubos - īpaši Rīgā un Pierīgā. Lauku rajonos un mazāk apdzīvotās vietās cilvēku paliek arvien mazāk, tādēļ vairs nav tik daudz bērnu, kurus iesaistīt. Nesen LFF Vidzemes reģiona vadītājs Andis Rozītis rādīja skaitļus, cik ļoti esot sarucis iedzīvotāju skaits Vidzemē.

Arī LFF ļoti cītīgi strādā, lai piesaistītu futbolam arvien jaunus sportot gribētājus. Šobrīd strauji attīstītās sieviešu futbols. Tas tiek acīmredzami popularizēts, un futbolā ienāk aizvien vairāk meiteņu. Arī Futbola Parks Academy pulkā ir meitenes, kas ļoti aizrāvušās ar šo spēli. Pagaidām mums gan nav atsevišķu meiteņu komandu un bērni darbojas kopā. Manuprāt, ļoti labs ir LFF Futbola akadēmiju projekts jaunākajiem puišiem U-13, U-14 un U-15 vecumu grupās, lai identificētu un uzraudzītu jaunos talantus.

- Viens ir bērnus aicināt, kas cits – radīt vidi, lai klubā viņiem patiktu ne tikai plika futbola dēļ. Ko jūsu klubs šajā ziņā dara?
- Mēs cenšamies iedibināt kluba tradīcijas. Piemēram, rīkojam ģimenes dienas kopā ar vecākiem, jaunākajiem Parka puikām ir Lieldienu festivāls, bet Ziemassvētku laikā mums ir koptreniņš ar vecākiem.

Ja runājam par Latviju kopumā, skatoties vairāku gadu griezumā uz priekšu, domāju, iesaistīto bērnu skaits futbolā stabilizēsies un strauji nemainīsies. Toties mainīsies bērnu skaits klubos, jo – ja kādā klubā audzēkņu skaits pieaugs, citam šis skaits saruks. Diemžēl arī mūs ietekmē viss, kas notiek Latvijā kopumā. Kā zinām, cilvēku skaits sarūk, dzimstības rādītāji neuzrāda dinamiku, kādu mēs visi labprāt redzētu.

- Kas jums kā klubam šobrīd ir lielākais izaicinājums?

- Tuvāko gadu laikā tādi būs vairāki. Pirmkārt, lielākais izaicinājums no treniņu procesa un konkurences viedokļa būs nodrošināt konkurētspējīgas komandas futbolā 11 pret 11, jo pagaidām vecākajās Parka komandās audzēkņu skaits nav tik liels.

Otrkārt, kamēr nav savas pieaugušo komandas, daudzi netic, ka audzēknim, kļūstot vecākam, būs iespējas turpināt apgūt futbola prasmes mūsu klubā konkurētspējīgos apstākļos. Jaunākajiem puišiem tas ir svarīgi, lai būtu lielā komanda, lai viņi redzētu, uz ko tiekties. Tamdēļ daži, kad nonākuši futbolā 11 pret 11, pāriet uz lielākām futbola akadēmijām. Viņi redz, ka tur jau ir sava pieaugušo futbola komanda, un cer tajā nākotnē spēlēt. Šajā ziņā ļoti simpātisks ir Jura Docenko Futbola skolas Alberts piemērs. Klubs soli pa solītim pacietīgi un nesteidzoties izaudzināja savus audzēkņus līdz pieaugušo futbolam un iekļuva Latvijas 1. līgas čempionātā. Turklāt tur viņu komanda ar saviem puišiem arī pietiekami labi spēlē un, ja finanses to atļauj, pieaicina klāt vēl kādu. Ja nemaldos, tas bija pirms sešiem gadiem, kad viņiem vēl tikai veidojās konkurētspējīgs klubs, jaunatne vēl nemaz nespēlēja Latvijas elites sacensībās, taču pakāpeniski pilnveidoja prasmes atbilstoši savam līmenim un varēšanai. To saku arī mūsu klubā gan audzēkņiem, gan vecākiem, ka jābūt pacietīgiem, jāsaprot savas spēju robežas un situācija, un kopā pamazām jāaug.

Treškārt, infrastruktūras problēmas, kas ir akūta teju visiem galvaspilsētas klubiem. Rīgā trūkst standarta izmēra laukumu, kas vajadzīgi futbolā 11 pret 11, nemaz nerunājot par to, ka ir augstas kvalitātes laukumu deficīts.
Esam priecīgi par ļoti labo sadarbība ar LSPA, lai organizētu maksimāli kvalitatīvus un profesionālus treniņus.

Tur ir pieeja manēžai, stadionam, sporta zālēm, konferenču telpai, svaru zālei, dušām, tādēļ šo varam saukt par mūsu mājvietu un galveno bāzi.

Ļoti laba sadarbība ir arī ar Āgenskalna sākumskolu, kura Pārdaugavas puišiem nodrošina telpas treniņiem ziemā un Iļģuciema vidusskolu, kura nodrošina Pārdaugavas puišiem laukumu vasarā. Arī ar Stopiņu novada domi esam ļoti labās attiecībās. Tā atbalsta mūsu darbošanos Pienenīte telpās un Ulbrokas Sporta kompleksa infrastruktūrā. Stopiņi tur deklarētos jauniešus atbalsta ar līdzfinansējumu nometnēs un turnīros. Esam atvērti sadarbībai arī ar citām pašvaldībām un organizācijām.

- Pastāstiet, kādu klubu redzat pēc pieciem desmit gadiem?

- Ticu, ka būsim ieguvuši daudz lielāku sabiedrības uzticību un atpazīstamību, klubā būs vairāk audzēkņu un būsim izveidojuši pirmās iestrādes pieaugušo Futbola Parks Academy komandai. Ceram uz ģenerālsponsora piesaisti, kas palīdzētu tieši infrastruktūras jautājumos ar kvalitatīva standarta laukuma iespējām un ticētu mums, nebaidoties no izaicinājuma atbalstīt jaunu organizāciju. Ar treneriem noteikti būsim uzlabojuši arī treniņu kvalitāti un pieeju vienas kopīgas metodikas pielietošanai atbilstoši kluba filozofijai un standartiem. Protams, jāturpina palielināt audzēkņu skaits.

Un noteikti vēlamies nodrošināt komandas visās vecuma grupās LFF rīkotajās jaunatnes sacensībās neatkarīgi, vai tā būtu Elites, Meistarības vai Attīstības grupa.

Organizāciju vēlētos izveidot kā vienotas sistēmas mehānismu, to pilnveidojot visos aspektos, taču reizē nezaudējot piederības un ģimeniskuma sajūtu. Jau šobrīd esam sakārtojuši interešu izglītības programmu bērniem vecumā no 4 līdz 18 gadiem. Plānojam veidot profesionālās ievirzes programmu. Proti, izveidot futbola skolu.

Pēc desmit gadiem? Ja mēs vēlamies būt konkurētspējīgi, noteikti jābūt savam standarta laukumam, stabilai un sakārtotai mājvietai. Un Futbola Parks Academy jābūt 1. līgas sacensībās savai komandai ar saviem audzēkņiem. Un noteikti būs arī savas tradīcijas!

- Zināms, ka pats spēlējāt futbolu amatieru līmenī, bet tagad esat pedagogs, kluba vadītājs un treneris. Pastāstiet par sevi!

- Esmu no Drustiem – apdzīvotas vietas Raunas pusē. Tur futbols balstījās tikai uz pašu entuziasmu - puikas savācās un spēlēja. Diemžēl nebija iespēju iet kaut kur trenēties, lai gan acis mums mirdzēja un gribējās spēlēt. Tuvākie treniņi notika Priekuļu novadā, bet, lai Latvijas apstākļos tos attālumus izbraukātu pa lauku ceļiem, it sevišķi – ziemās... Tas vienkārši nebija iespējams. Protams, bija savs iekšējais Jaunpiebalgas čempionāts, kurā uzspēlējām. To organizēja entuziasts Jānis Āboliņš, kurš ļoti mīlēja gan futbolu, gan citas sporta aktivitātes. Cik zinu, šobrīd manā pusē nekas tāds vairs nenotiek. Diemžēl. Toties Vidzemes Futbola centrs beidzot tajā pusē meklē jaunos talantus un dod vismaz kādu iespēju iesaistīties, attīstīt prasmes, rīkojot nometnes un aicinot uz draudzības spēlēm.

Un tad no Drustiem devies uz galvaspilsētu?

- Jā, pirms 11 gadiem pārcēlos uz Rīgu. LSPA prakses laikā bija iespēja aktīvi iesaistīties tā brīža Latvijas lielākajā futbola akadēmijā JFC Skonto.

Man paveicās, jo tur strādāja spēcīgi speciālisti un man bija iespēja daudz no viņiem mācīties. Tolaik saņēmu atbildes uz daudziem jautājumiem.

Arī to, ka sapni par profesionāla spēlētāja karjeru bez kvalitatīva un regulāra treniņprocesa un spēlēm praktiski nav iespējams piepildīt. Atlika visu enerģiju un zināšanas nodot audzēkņiem, kļūstot par treneri un organizatoru. Protams, man tajā laikā nekāda papildus motivācija nebija jāmeklē, jo biju laimīgs atrasties tik profesionālā vidē. Tā bija ļoti vērtīga pieredze pastrādāt ar elites puišiem, jo JFC Skonto tajā laikā bija ļoti augstvērtīgi rezultāti un audzēkņi. Man bija tas gods gūt zināšanas no tādiem speciālistiem kā Jurijs Popkovs, Aleksejs Šarando un Vladimirs Beškarevs. Aizrāva arī tolaik jauno treneru Andreja Gluščuka un Romāna Kvačova azarts. Viņi visi šobrīd Latvijas futbola ģimenē ir ļoti zināmi speciālisti.

Ar katru nākamo gadu JFC Skonto vadība uzticēja arvien vairāk organizatoriskos darbus, kas šobrīd tik ļoti palīdz vadīt mūsu kluba. Vienubrīd atskārtu, ka esmu Latvijā lielākā starptautiskā futbola turnīra Riga Cup organizators, kā arī atbildīgais par JFC Skonto jaunāko grupu koordinēšanu. Paralēli pabeidzu studijas LSPA un turpināju pilnveidoties LFF rīkotajos kursos .

- Un tad atgriezies LSPA jau citā statusā!

- Tiku uzaicināts LSPA studentiem vadīt telpu futbola treniņus un jaunākajiem kursiem pasniegt futbola specializācijas lekcijas. Dzīvē iegriezusies tā, ka šobrīd atbildu par lielāko daļu LSPA futbola specializācijas studentiem. Darbs ir ļoti interesants. LSPA darbojos jau piekto gadu, tagad esmu vieslektors.

Jau JFC Skonto laikā man bija domas par sava kluba izveidi, taču uz gadu nonācu FS Metta sistēmā, un tikai pēc tam nāca Futbola Parka laiks

Liels paldies FS Metta vadībai, kas parādīja augstas organizatoriskās spējas kluba struktūras vadībā. Šī pieredze lieti noder.

- Un tad dibināji savu klubu!
- Pirmie soļi 2016. gadā bija ļoti smagi, jo klubā biju viss vienā personā, sākot ar dibinātāju, treneri, fizioterapeitu un beidzot ar administratoru un nometņu vadītāju. Paralēli biju arī LSPA pasniedzējs un šīs augstskolas futbola komandas treneris. Vēl arī mācījos maģistrantūrā, bet ģimenē biju jaunais tētis. Tomēr ar pacietību, ģimenes un vecāku atbalstu izturēju, un nepārdegu. Šobrīd vairs nav jābūt cilvēkam – orķestrim, pienākumi ir sadalīti, jo ir cilvēki, kam uzticos, un viņi savus pienākumus veic godam.

Viens no maniem vadmotīviem ir just gandarījumu par paveikto, lai nav par sevi jākaunas. Šobrīd ir patīkami vērot, ka LFF Futbola akadēmijas U-14 komandā parādās puiši, kurus esmu trenējis. Daļa no viņiem no JFC Skonto pārgājuši uz citiem klubiem, bet galvenais, ka redzu, ka turpina progresēt un iet uz mērķi. Līdzīgi ir ar LSPA studentiem un pirmajiem absolventiem, kuri pie manis izgājuši visu četrgades specializāciju un jau strādā par labiem jaunatnes treneriem. Esmu jau viņiem teicis, ka gaidu, kad kāds no viņiem stāsies pie kādas pieaugušo komandas stūres un rādīs labu sniegumu. Daži absolventi noteikti ir ar tādu potenciālu.

- Vai piekrītat, ka labs treneris var būt arī tas, kurš iepriekš nav bijis augsta līmeņa futbolists?
- Jā! Esot saskarē ar ļoti daudziem jaunajiem treneriem, to arī esmu secinājis, ka ne vienmēr izcils spēlētājs var kļūt par labu treneri. Protams, ir klubi, kas piesaista bijušos izlases spēlētājus kā jaunos trenerus, un tas darbojas. Taču daudzos klubos redzu trenerus, kuri nav spēlējuši augstā līmenī, taču veic ļoti kvalitatīvu organizatorisko un apmācību darbu. Protams, ka ir daudz jāmācās, jāanalizē un jāpilnveidojas.

Treneris ne uz brīdi nedrīkst apstāties futbola izzināšanā, ir jāseko līdzi jaunākajām tendencēm, kā arī pašam jāizdara secinājumi.

Lai darbs būtu kvalitatīvs, jābūt iekšā procesā ar visu sirdi un dvēseli.

- Lai cik pieredzējis būtu, katra diena var atnest ko jaunu, vai ne?
- Precīzi! Augšana nav iespējama bez kļūdām. Galvenais ir tās pamanīt, analizēt un izdarīt secinājumus. Futbola Parks Academy ir jauns klubs – arī mēs kļūdāmies, taču tā ir daļa no attīstības procesa. Kādreiz man bija iespēja uz visu paskatīties no malas, bet tagad pašam ar visu jātiek galā. Klubā galvenā atbildība gulstas uz maniem pleciem. Trenera darbā ir mazliet vienkāršāk - koncentrējies vairāk vienam virzienam, kamēr kluba vadīšanā jābūt ļoti daudzveidīgam. Sev pirmo nopietno atzīmi par paveikto futbola labā un kopumā varēšu ielikt tikai pēc gadiem desmit piecpadsmit, izvērtējot gan kluba, gan audzēkņu attīstību.

Jau šobrīd man ir pārliecība, ka kāds no mūsu puišiem ieķersies ne tikai Latvijas čempionāta Virslīgā vien.

Esmu pilns motivācijas attīstīt un attīstīties. Ne velti esmu iestājies arī LSPA doktoros.

- Pats taču arī vēl uzspēlē?
- Protams! Cenšos uzturēt sevi formā. Savam priekam ar LSPA-2 komandu uzspēlēju Rīgas Telpu futbola čempionātā. Reizēm audzēkņi atnāk paskatīties mūsu spēles. Tad gan ir vairāk jāiespringst un vairāk jāpastrādā aizsardzībā. (Smejas.)
Intervēja Ilvars Koscinkevičs

Kopīgojiet šo lapu